Vidējā cilvēka ikmēneša izdevumi

Ikmēneša izdevumi ir tie izdevumi, kuri tiek izdoti katru mēneši un tā visus 12 mēnešus gada laikā. Katram ir savi ikmēneša izdevumi. Tie var būt telefona rēķini, interneta pakalpojumu rēķini, televīzijas rēķini (kopš mums ir maksas TV), pārtikas rēķini, komunālie maksājumu rēķini un tamlīdzīgi. Šajā rakstā nedaudz un dažos vārdos ieskatīsimies ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka skarsim ikmēneša izdevumu tēmu, kura varētu būt aktuāla gandrīz ikvienam, kurš atbildīgi izturas pret saviem ikmēneša izdevumiem.

EUR

Procentuāli ikmēneša izdevumu summa par dzīvesvietu sastāda lielu daļu no ienākumu summas, piemēram pensionāriem tie ir apmēram 80%, kas nozīmē, ka pārējā ienākumu daļa, kuru var brīvi plānot pēc saviem ieskatiem un vajadzībām salīdzinoši ir maza. Latvijas iedzīvotājiem nākas stipri pārdomāt un plānot savus pirkumus. Ikmēneša izdevumi augstāki ir ģimenēs, kurās aug bērni. Salīdzinoši jo īpaši daudz nākas izdot ģimenēm, kur bērniņš ir pirmajā dzīves gadā. Jaundzimušajam vajadzīgi daudz vienreizēji pirkumi, kā rati, gultiņa, auto sēdeklītis, vanniņa, šūpulītis un šie izdevumi sastāda prāvu ģimenes budžeta summu. Bērnam vajadzīgas daudzas higiēnas preces un bieži jāpērk jaunas drēbes, jo esošās apaug, kas arī sastāda zināmu ikmēneša izdevumu summu. Sakarā ar to, ka Latvijā tika ieviesti pabalstu „griezti”, ģimenēs, kurās ienākumi bija virs vidējā, bērniņam piedzimstot, samazinās. Tā nav pozitīva tendence, ņemot vērā, ka nesamērīgo ienākumu un ikmēneša izdevumu dēļ, dzimstība Latvijā jau tā ir zema. Kad bērni ir lielāki, ģimenes budžetā regulāri jāierēķina tādus izdevumus, kuri saistīti ar bērnudārza un skolas apmeklēšanu, tātad dažādas kancelejas preces, maiņas apavus, pusdienu naudu, izglītības interešu pulciņu apmaksu, ja mācību iestāde nav dzīvesvietas tuvumā – transporta izdevumus.

Kā apvienot darbu ar mācībām?

Darbu apvienot ar mācībām iespējams pie dažiem nosacījumiem, svarīgi, lai studiju un darba laiki „nepārklātos”. Strādāt paralēli studijām sarežģītāk būs pirmajos studiju kursos, jo parasti studiju lekcijas norit katru darba dienu. Šajā laikā strādāt var tā teikt „otrajā maiņā”, respektīvi vakaros pēc studijām. Tātad darba tirgū var meklēt vakara maiņu darbu, aprēķinot nepieciešamo laiku uzdotajiem studijas mājas darbiem, lai neveidotos situācija, kad tiek kavēti studiju kursa darbi darba dēļ. Jāsaka gan, ka darba devēji visbiežāk vēlas, lai viņu darbinieks strādātu uz pilnu slodzi.

Kad visvieglāk apvienot darbu ar mācībām?

Pēdējos kursos, jo īpaši ceturtajā un piektajā kursā darbu apvienot ar mācībām salīdzinoši ir vienkāršāk, jo studiju lekcijas vairs nav tik intensīvas, vairāk studentam jāmācās patstāvīgi gan teorētiski, gan strādājot praksē. Par cik vairumā gadījumu prakses vietas studentam jāmeklē pašam, tad bieži vien darba devējam / prakses vadītājām pierādot savas zināšanas un kreativitāti darbā izveidojas situācija, kad darba devējs piedāvā studentam darba attiecības turpināt.

Šajā situācijā apvienot darbu ar mācībām ir vienkāršāk, jo darba devējs zina, ka jaunais darbinieks ir students un piedāvā studentam atbilstošu darba grafiku. Apvienojot darbu ar studijām noteikti jāizvērtē savi spēki un jāpārdomā par „izdegšanas” sindromu. Ilgstošā laika periodā intensīvi mācoties un strādājot, var veidoties gan garīgs gan emocionāls spēku izsīkums, ko sauc par „izdegšanu”.  Ja tev rodas iespēja nestrādāt regulāri, taču nopelnīt nedaudz saviem tēriņiem, lai nebūtu tik ļoti atkarīgs no vecākiem, tas ir apsveicami, jo tad tu tiešām tiksi galā arī ar mācību procesu.

Dividendes

Dividendes ir izmaksas, kursa uzņēmumi veic saviem akciju īpašniekiem. Uzņēmums, privātpersona vai organizācija, kuras īpašumā ir vismaz daļa no uzņēmuma akcijām, tiek dēvēti par akcionāriem. Akcionārs investē savus vai savas biedrības līdzekļus, citā uzņēmumā vai projekta ar mērķi nopelnīt naudu. Tirgus kapitalizācija ir kopējā akcijas sabiedrības izdalītās daļas vērtība.

Kad uzņēmums gūst peļņu, tad šīs dividendes tiek sadalītas peļņā. Šai peļņas summai ir divi turpinājumi, kas vai nu tiek investēti atpakaļ uzņēmumā tādējādi attīstot to, vai arī tiek sadalīti kā peļņa visiem akcionāriem.

Dividende var tikt izmaksāta jebkurā laikā, taču parasti izmaksas tiek veiktas reizi ceturksnī, pus gadā, reizi gadā vai reizi pa diviem gadiem. Tas atkarīgs no akcionāru vienošanās ar uzņēmumiem. Dividendes parasti tiek izmaksātas skaidrā naudā. Dažos gadījumos dividendes tiek izmaksātas arī kā uzņēmumu daļas, piemēram jaunizdalītās daļas vai jau pastāvošas daļas, kuras uzņēmums iegādājies tirgū. Retos gadījumos dividendes gadās izmaksāt arī kompānijas daļās vai citu aktīvu veidā.

Jāņem vērā, ka pēc komerclikuma ierobežojumiem ārkārtas dividendes drīkst izmaksāt ne vairāk kā 85 procentus no kopējās peļņas, kas gūta periodā, par, kuru ārkārtas dividendes ir noteiktas.

Ja piemēram pēc saimnieciskās darbības pārskata datiem peļņa ir 1000 eiro, tad ir atļauts sadalīt dividendes par summu, kas nepārsniedz 850 EUR, pretējā gadījumā komerclikuma ierobežojums tiks pārkāpts.