Iekšzemes kopprodukts

Centrālā statistikas pārvalde definē iekšzemes kopproduktu (IKP) kā valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summāro vērtību gada laikā. To aprēķina, izmantojot datus par iekšzemes ražošanu vai datus par valsts ienākumiem, vai datus par izdevumiem.

Pastāv nominālais un reālais IKP, ko mēra no ražošanas puses. Nominālais IKP ir gala preču un gala pakalpojumu fiziskā apjoma reizinājums ar konkrētā gada faktiskajām jeb vidējām cenām. Reālais IKP tiek rēķināts salīdzināmās cenās, izvēloties viena konkrēta bāzes gada cenas: reizina gala preču un gala pakalpojumu fizisko apjomu ar izvēlētā bāzes gada vidējām cenām. Parasti par bāzes gadu izvēlas gadus, kas beidzas ar 0 vai 5, piemēram, 2010., 2015. gads. Reālā IKP aprēķins nepieciešams, lai salīdzinātu ražošanas ienākumu un iedzīvotāju patēriņa iespēju izmaiņas dažādos gados.

IKP var aprēķināt arī pēc ienākumu un izdevumu metodes. No ienākumu puses IKP apkopo informāciju par ekonomiskās darbības ienākumiem (darbinieku atalgojums, bruto ienākums). IKP no izdevumu puses veido valsts iekšējais izlietojums (valsts pārvaldes iestāžu un mājsaimniecību izdevumi) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.

IKP var izmantot, lai salīdzinātu dažādu valstu dzīves līmeņus. Tādā gadījumā rēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, dalot IKP ar iedzīvotāju skaitu. Tā kā cenu līmeņi dažādās valstīs atšķiras, salīdzinājumam izmanto IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standartiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *